Ziemassvētki ir vieni no gada gaidītākajiem svētkiem to daudzo tradīciju dēļ, starp kurām īpaša nozīme ir arī ēdieniem. Sasēsties pie svētku galda kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem ir viens no īpašākajiem Ziemassvētku mirkļiem. Apzināti vai nē, taču arī svētku galda saturam ir tradicionāla nozīme.
Ir dzirdēts, ka Ziemassvētkos uz svētku galda vajadzētu būt konkrētam skaitam ar konkrētiem ēdieniem. Tā ir tradīcija, kuras ievērošana nes mīlestību, laimi, bagātību un virkni citu pozitīvu īpašību nākošajam gadam.
Piemēram, ir zināms, ka obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunim, kas sola svētību nākamajam gadam. Par to, kas ir populārākie Ziemassvētku ēdieni, kam vienmēr ir jābūt uz galda svētku vakarā, lasi vairāk šajā rakstā.
Latviešu populārākie Ziemassvētku ēdieni
Ikvienam ir zināms, ka Ziemassvētki ir tie svētki, uz kuriem esam gatavi kārtīgi pieēsties savas ģimenes lokā. Tās ir gada beigas, kad esam pelnījuši atpūsties un beidzot nobaudīt tradicionālus ēdienus, kas vislabāk garšo tikai un vienīgi svētku vakarā.
Vārīti kartupeļi
Kartupeļi ir ēdiens, kas latviešiem vienmēr atradīsies uz svētku galda. Lai arī visbiežāk ierasts tos vārīt, esam droši, ka Ziemassvētku galdā ik gadu tiek celti kartupeļi jebkādā to pagatavošanas izpildījumā.
Šis ir kā pamats visam svētku galdam, jo kartupeļus var ēst kopā ar teju jebkuru citu ēdienu. Lai arī tradicionālu nozīmi šim ēdienam neatradām, skaidrs ir viens – katras latviešu ģimenes galdā bez šaubām ik gadu atradīsim kartupeļus.
Štovēti kāposti
Ēdiens, kas ir izteikti aktuāls Ziemassvētkiem, ir štovēti kāposti. Tie nekad un nekur citur negaršos tik labi, kā Ziemassvētkos pie galda ar savējiem. Šis ir ēdiens, kas izcili piepilda mājokli ar patīkamu smaržu un palutina arī garšu kārpiņas.
Japiebilst, ka štovēti jeb sautēti kāposti ir arī itin veselīgi. Ziemassvētkos, kad nereti galds vai lūzt no pārpilnības, ir labi parūpēties arī par veselīgiem ēdieniem. Ja ir iespējams apvienot izteikti gardo ar veselīgo – vakars ir izdevies!
Rasols
Vēl viens ēdiens, bez kura Ziemassvētki nav iedomājami, ir visu iecienītais rasols. Svētku vakarā to iespējams ēst ar visu pārējo, kas tobrīd celts galdā. Šis ir universāls ēdiens, kuru var baudīt gan kā uzkodu, gan arī pamatēdienu ikdienā.
Šis ir ēdiens, kas katrā mājoklī tiek gatavots pa savam, ieturot pamata sastāvdaļas, kas ir kartupelis, zaļie zirnīši, marinēts gurķis un ola. Mēdz pievienot arī burkānus, svaigos gurķus, sīpolus, ir dzirdēti arī varianti par papriku.
Lai kā arī rasols tiktu gatavots tavās mājās, skaidrs ir viens – bez tā nevar sagaidīt Ziemassvētkus.
Cepetis
Kārtīgai latviešu ģimenei vienmēr Ziemassvētku galdā tiks celta gaļa, turklāt vairāki tās veidi. Viens no tiem nereti būs cūkgaļas cepetis, kas bieži vien ir viens no gaidītākajiem svētku mielastiem.
Ar cepeti parasti tiek apzīmēti lieli svētki, kad visa ģimene sanāk kopā. Tie var būt valsts svētki un, protams, arī Ziemassvētki, kad visa ģimene un tuvākie cilvēki bauda maltīti vienu viet. Ja vasarās iecienītākais gaļas ēdiens ir brīvā dabā grilēts šašliks, tad gada vēsākajos mēnešos izcila un visu iemīļota alternatīva bez šaubām ir krāsnī gatavots cepetis.
Gardu cepeša recepti iespējams apskatīt rakstā Cūkgaļas cepetis sātīgiem svētkiem.
Pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem
Runā, ka Ziemassvētku naktī vajadzētu obligāti ēst pelēkos zirņus ar speķi – tad nākošajā gadā būšot pulka naudas. Nav īsti skaidrs, vai tas ir iemesls šim tradicionālajam ēdienam, taču pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem daudzās mājās joprojām tiek celti galdā katrus Ziemassvētkus.
Šis ir vienkārši pagatavojams, turklāt arī sātīgs, lēts un ļoti garšīgs ēdiens. Ar zirņiem izveidojusies tradīcija un ticējums, ka tos ēdot mēs parūpējamies par to, lai nākošajā gada nebūtu jāraud. Katrs apēstais zirnis ir uz nākošā gada rēķina ietaupīta asara.
Zivju ēdieni
Tā kā Ziemassvētkos katram ēdienam ir svarīga nozīme, arī zivīm piemīt kāds ticējums. To ēšana nest pārticību un naudu nākošajam gadam. Ne velti ierasts kaltēt zivju zvīņas un likt tās makā.
Mūsu ģimenē visbiežāk uz svētku galda atradīsies krāsnī cepta karpa, taču tās vietā var būt arī jebkurš cits zivju ēdiens. Tā vēsta tradīcijām bagātā Ziemassvētku vēsture.
Tradicionāli agrāk senlatvieši dažādus zivju ēdienus gatavoja gan no tradicionālajām jūras zivīm (reņģes, mencas, butes, siļķes), kā arī no tāljūras zvejas lomiem (kapteiņzivs, skumbrija, lufaras u.c.) un saldūdens zivīm (karpas, asari, līdakas, plauži).
Vinegrets
Salāti, kas dala svētku galdu ar iecienīto rasolu, ir biešu vinegrets. Lai turētos laba veselība un možs gars, Ziemassvētku vakara ēdienkartē ir jāiekļauj bietes un burkāni. Tam par godu visai bieži manīts, ka latviešu populārākie Ziemassvētku ēdieni iekļauj arī vinegretu.
Arī šiem salātiem ir daudzas jo daudzas pagatavošanas variācijas. Katram vinegrets asociējas ar citām ēdiena sastāvdaļām, tas var būt pagatavots ar zivīm vai arī ieturēts veģetārs.
Speķa pīrādziņi
Kad visi tradicionālie galvenie un populārākie Ziemassvētku ēdieni ir uzskaitīti, ne mazāk svarīgu lomu spēlē arī uzkodas un našķi. Viens no Ziemassvētku galvenajiem simboliem ir arī speķa pīrādziņi. Tā ir tradīcija, kas nereti ir mantota no daudzām jo daudzām paaudzēm. Katras ģimenes noslēpumā ir vismaz viena speķa pīrādziņu pagatavošanas variācija.
Tā kā nu jau daudz viet aktuāls ir arī veģetārais dzīvesveids, tad speķi pīrādziņos var aizvietot ar štovētiem kāpostiem. Arī kāpostu pīrāgi ir našķis, kas ir labi zināms un iecienīts starp teju visiem.
Saldie ēdieni
Saldo ēdienu sortiments agrīnos Ziemassvētkos vienmēr ir bijis ļoti plašs. Tos gatavoja no augļiem un ogām (āboli, jāņogas, ērkšķogas, mellenes, dzērvenes u.c.), rabarberiem, ķirbjiem, burkāniem, biezpiena un rupjmaizes.
Mūsdienās nereti par saldajiem ēdieniem parūpējas veikali, konditorejas un maiznīcas. Ziemassvētku pamatēdienu gatavošana vien jau mēdz aizņemt visu dienu, tāpēc saldie ēdieni netiek gatavoti pašu rokām gluži katrā mājoklī.
Aktuāli varētu būt tādi saldie ēdieni kā rīsu pudiņi, tortes, ābolu plātsmaizes un kārtojumi, ceptu bumbieru deserti, mandarīnu saldie u.c.
Piparkūkas
Un visbeidzot ne mazāk svarīgu lomu Ziemassvētku galdā ieņem piparkūkas. Visbiežāk tās tiek ceptas jau sākot ar novembra mēnesi, tādējādi pavadot Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Mājoklis tiek piepildīts ar gardo piparkūku smaržu un cepumu siltumu.
Nav noslēpums, ka piparkūku pagatavošanā pats aizraujošākais ir tieši process. Īpaši tad, ja visi ģimene un bērni sanāk kopā, lai veidotu oriģinālu formiņu cepumus. Lai arī process var ilgt pat vairākas stundas, tā ir varena pirmssvētku tradīcija.
Līdz ar to nereti piparkūkas var atrast arī uz Ziemassvētku galda. Piparkūkas simbolizē mīlestību, kas svinīgi ievieto šo ēdienu deviņu ēdienu klāstā, kas obligāti jāēd svētku vakarā. Vairāk par ēdienu simbolismu raksta turpinājumā.
Deviņi ēdieni pilnai laimei nākošajā gadā
Tradicionāli tiek ievērots, ka Ziemassvētkos uz galda ir jābūt vismaz šiem deviņiem ēdieniem, kas nākošajam gadam sniegs laimi un pārticību.
Lūk, deviņi Ziemassvētku ēdieni un īpašība, ko tie tradicionāli nodod ēdājiem.
1. Štovēti kāposti, lai pietiktu spēka un izturības.
2. Cūkgaļa, lai pietiktu prieka un laimes.
3. Putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus.
4. Zirņi un pupas, lai nebūtu jāraud.
5. Zivis, lai makā vienmēr turētos naudiņa.
6. Bietes un burkāni labai veselībai un možam garam.
7. Pīrāgi, lai jaunajā gadā vienmēr sagaida jauni pārsteigumi.
8. Piparkūkas, lai jaunajā gadā netrūktu mīlestība.s
9. Apaļi cepumi, kas simbolizē sauli un tās siltumu.
Uz galda obligāti svētku vakarā ir jābūt maizei, sālim un ugunim, kas sola svētību nākamajam gadam. Pastāv arī tradīcija par to, ka svētku galdu nedrīkst novākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.
Te nu arī beigas mūsu apkopojumam par to, kas ir mūsu populārākie Ziemassvētku ēdieni.
Ieskaties arī citā mūsu Ziemassvētku rakstā Atrodi laiku Ziemassvētkos aiziet uz restorānu.