{"id":392,"date":"2019-09-16T15:55:02","date_gmt":"2019-09-16T17:55:02","guid":{"rendered":"https:\/\/restoraniriga.lv\/?p=392"},"modified":"2019-09-22T08:37:07","modified_gmt":"2019-09-22T10:37:07","slug":"lietuviesu-virtuve","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/restoraniriga.lv\/lietuviesu-virtuve\/","title":{"rendered":"Lietuvie\u0161u virtuve"},"content":{"rendered":"\n
It k\u0101 tuvi kaimi\u0146i un pat vienu sen\u010du p\u0113cte\u010di, bet br\u012b\u017eam sav\u0101 skat\u0101 uz pasauli tik cit\u0101di, ka j\u0101pierod \u2013 to es varu teikt par lietuvie\u0161iem p\u0113c vi\u0146u tuv\u0101kas iepaz\u012b\u0161anas. Un ar\u012b\u00a0 vi\u0146u \u0113dienos ir daudz da\u017e\u0101du nian\u0161u, kuras palai\u017eot gar\u0101m sastopies ar neizpratnes pilnu skatienu. Lai gan receptes un pagatavo\u0161anas veids var at\u0161\u0137irties pat pa\u0161as Lietuvas novadu starp\u0101.<\/p>\n\n\n\n
M\u016bsu br\u0101\u013cu lietuvie\u0161u tradicion\u0101l\u0101 virtuve, t\u0101pat k\u0101 m\u016bs\u0113j\u0101, ir diezgan ietekm\u0113jusies no apk\u0101rt\u0113j\u0101m un \u201ekungu\u201d taut\u0101m k\u0101 po\u013cu, ukrai\u0146u, v\u0101cie\u0161u un ebreju. Tas nav nekas neparasts, jo ne Lietuva, ne Latvija nav dz\u012bvojusi izol\u0101cij\u0101. Lietuvas virtuves pamatprodukti ir izaudz\u0113ti turpat uz vietas \u2013 un tie ir mie\u017ei, kartupe\u013ci, c\u016bkga\u013ca, rudzi, kvie\u0161i, piena produkti, k\u0101posti, bietes un s\u0113nes.<\/p>\n\n\n\n
\u00a0Lietuvas virtuves pamat\u0101 ir divi novirzieni \u2013 senlietuvie\u0161u virtuve, kas veidoj\u0101s no 14. l\u012bdz 18.gadsimtam k\u0101 privili\u0123\u0113to \u0161\u0137iru kult\u016bra, un zemnieku virtuve, kas rad\u0101s 19.gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 piln\u012bgi neatkar\u012bgi no iepriek\u0161\u0113j\u0101m trad\u012bcij\u0101m. P\u0113d\u0113jai ir kop\u0113jas nianses ar latvie\u0161u \u0113dieniem.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat lietuvie\u0161i pie\u0146\u0113ma kristiet\u012bbu sam\u0113r\u0101 v\u0113lu- XIV. – XV. gadsimt\u0101, t\u0101p\u0113c \u013coti ilgi \u0161eit saglab\u0101j\u0101s pag\u0101nu para\u0161as un tic\u0113jumi. Kristiet\u012bbas pie\u0146em\u0161ana dar\u012bja savu- tika ieviesti reli\u0123iozi sv\u0113tki un gav\u0113\u0146i. Piem\u0113ram, par\u0101d\u012bj\u0101s Ziemassv\u0113tku vakari\u0146as (K\u016b\u010dios<\/em>) – \u0113dieni no ziv\u012bm, s\u0113nes, \u0137\u012bse\u013ci un sli\u017eikai (k\u016b\u010diukiai)<\/em> jeb s\u012bki m\u012bklas cepumi\u0146i, kas tiek pasniegti ar mago\u0146u pienu. T\u0101pat lietuvie\u0161i s\u0101ka svin\u0113t U\u017egaveni<\/em> (krieviem t\u0101 ir Mas\u013ce\u0146ica, mums – Vastl\u0101vis), kura laik\u0101 cep miltu vai kartupe\u013cu pank\u016bkas un r\u012bko da\u017e\u0101das skrie\u0161an\u0101s (analogi \u2013 m\u0113s braucam no kalna ar ragav\u0101m, lai b\u016btu gari lini, bet Lietuv\u0101 jau sniegs nok\u016bst \u0101tr\u0101k). \u017demaitie\u0161i savuk\u0101rt \u0161aj\u0101 laik\u0101 v\u0101ra \u0161iupinys<\/em> jeb treknu putru no zir\u0146iem, kartupe\u013ciem un treknas c\u016bkga\u013cas, da\u017ereiz pievienojot gr\u016bbas vai mie\u017eu putraimus.<\/p>\n\n\n\n V\u0113l vieni sv\u0113tki, kas ien\u0101ca lietuvie\u0161u dz\u012bv\u0113, bija Lieldienas (Velykos<\/em>), kur\u0101m tika cepti p\u012br\u0101gi, gatavoti ga\u013cas \u0113dieni un margu\u010diai<\/em> jeb kr\u0101sot\u0101s olas.<\/p>\n\n\n\n M\u0113dz sac\u012bt, ka lietuvie\u0161i un kartupe\u013ci ir ne\u0161\u0137iramas lietas. Tradicion\u0101l\u0101 virtuve to apstiprina. S\u0101kt varam ar \u0113dienu, kura nosaukums latvietim atg\u0101dina v\u0113dera priekus \u2013 vederai <\/em>jeb c\u016bkas zarn\u0101 pild\u012bta kartupe\u013cu masas desa. Tie, kas pieradu\u0161i pie asindesas izskata, degunus nerauks. Vederai<\/em> cep uz pannas vai cepe\u0161kr\u0101sn\u012b, tie \u0113dami ar sk\u0101bo kr\u0113jumu un gar\u0161o glu\u017ei labi.<\/p>\n\n\n\nKaralis Kartupelis <\/h2>\n\n\n\n