Domājams, ka teju ikviens būs dzirdējis par veģetāriešiem un vegāniem. Bet vai zināji, ka vegānisms ir viens no veģetārisma veidiem? Veģetārieši ir iedalāmi vairākās grupās pēc to pārtikas produktu iekļaušanas vai izslēgšanas no ēdienkartes. Aplūkosim, kādi tad ir veģetārisma veidi.
Vegānisms tiek dēvēts par striktāko veģetārisma paveidu, jo, papildus gaļai, no uztura tiek izslēgti arī jebkādi citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Tātad vegāni nelieto: pienu, sieru, biezpienu, olas un arī medu. Pieturoties pie vegānisma, jāatsakās arī no daudziem jo daudziem kārumiem kā šokolādēm, kūkām, cepumiem vai jogurtiem, jo to sastāvā ietilpst dzīvnieku valsts izcelsmes produkti.
Fruitariānisma atbalstītāji savā uzturā galvenokārt vai arī tikai patērē augļus, varbūt arī sēklas un riekstus, pilnībā atsakoties no dzīvnieku produktiem.
Svaigēdāju vegānisms ietver vegānisma principus attiecībā uz patērētajām produktu kategorijām. Atšķirība ir tajā, ka šāda uztura ievērotāji ēd tikai neapstrādātu ēdienu, respektīvi, nekas netiek vārīts vai cepts u.tml.
Lakto veģetārisma piekritēji nepatērē gaļu, zivis un olas, bet tie savā uzturā iekļauj pienu un tā produktus.
Egetariānisma jeb ovo veģetārisma diētas ieturētāji atsakās no gaļas, zivīm, jūras un piena produktiem, bet ne no olām.
Lakto-ovo veģetārisms – kā nosaukums liek noprast, tad šāda uztura veida izvēle atļauj patērēt piena produktus un olas, izslēdzot gaļu un tās produktus, kā arī zivis un jūras veltes.
Pollotariānisms (pollotarianism) tiek dēvēts par daļējo veģetārismu, jo šāda dzīves veida piekritēji ēd vistas un putnu gaļu, atsakoties no citiem gaļas veidiem, zivīm un jūras veltēm.
Peskatariānisms (pescatarian) arī tiek uzskatīts par daļēju veģetārismu. Tā sekotāji patērē zivis un jūras veltes, bet izslēdz visa veida gaļu un tās produktus no savas ēdienkartes.
Fleksitariānisms (flexitarian) jeb elastīgais veģetārisms nozīmē to, ka uzturs pārsvarā tiek balstīts uz augu izcelsmes produktiem, bet ik pa laikam tiek ēsta arī gaļa.