Somijas ēdieni

Somijas virtuve

Somu tradicionālie ēdieni kopumā ir pagatavoti  no vienkāršām sastāvdaļām un ir ļoti sātīgi. Sastāvdaļu pieejamību nosaka, protams, Somijas ģeogrāfija. Ja kādreiz skatāties uz Somiju kartē, varat pamanīt, ka zeme ir ledāju izvagota un tā rezultātā noklāta ar ezeriem. Arī krasta līnija Somijai ir diezgan gara.

Zivis ir viena no somu ēdienkartes pamatsastāvdaļām – galvenokārt varam runāt par lasi, foreli, siļķi un nereti – sīgu. Tāpat gaļu somi patērē diezgan daudz – galvenokārt cūkgaļu, liellopu un aitas gaļu, bet arī mājputnu gaļa ir ļoti populāra. Un, protams, medījumi – alnis, polārais zaķis, irbe. Ziemeļbrieža gaļa ir neatņemama sastāvdaļa Ziemeļsomijas virtuvē, taču ne ikdienā. Somi tāpat plaši patērē piena produktus un dārzeņus, kā arī mežu bagātības – ogas un sēnes. Lācene, kas attēlota pat uz somu eiro monētām, ir viena no visvairāk patērētajām ogām purviem bagātajā zemē.

Kas jānogaršo

Kalakukko ir ēdiens, kas no ārpuses izskatās kā rupjmaizes kukulis, bet iekšpusē tam ir ieceptas zivis ar speķi. Sākotnēji tas bija zvejnieku ēdiens. Maizes klaipā zivs atradās zem speķa slāņa un tādā veidā ilgi saglabājās. Šī pīrāga īpašība ļoti derēja zvejniekiem, kuri devās ilgos jūras braucienos. Vēlāk kalakukko (kur kala ir zivs un kukko – gailis) kļuva par visu somu nacionālo ēdienu. Tas tiek gatavots cepeškrāsnī 3 stundas. 2002.gadā ES iekļāva somu nacionālo zivju pīrāgu kalakukko „oriģinālo tradicionālo ēdienu” aizsargājamo nosaukumu sarakstā, kas nodrošina somiem „autortiesības” uz šo nosaukumu. Tas nozīmē, ka citādi kā pa somu modei pagatavots zivs pīrāgs nevar tikt saukts par kalakukko.

Lasis un citas zivis

Turpinot par zivīm, noteikti jāpiemin zivju zupa – kalakeitto, kas tiek vārīta ar kartupeļiem, sīpoliem, burkāniem un tādu neierastu sastāvdaļu kā pienu. Ir arī smalkāka versija – laša zupa lohikeitto, kur piena vietā pievieno saldo krējumu. Bet „skrodera lasis” suutarinlohi ir marinētas reņģes, kas pagatavotas ar sīpoliem un maigu marinādi.

Graavi lohi savukārt ir varavīksnes forele, marinēta savā sulā ar cukuru, sāli un reizēm arī konjaku. Foreli kopā ar piedevām ievīsta folijā un noliek vēsumā marinēties. Cukuru un sāli marinādei lieto attiecībā 2:1, taču cukura daudzumu var samazināt.

Pieminēšu arī rosolli, kas gan nav rasols, kā varētu šķist – drīzāk vinegrets ar siļķi. Tas tiek gatavots no vārītām sarkanajām bietēm, burkāniem, kartupeļiem, marinētiem gurķiem, sīpoliem un siļķes. Rosolli gan tāpat kā rasols ir tipisks Jaunā gada svinību ēdiens.

Gaļas ēdieni

Ziemassvētkos svarīgākais uz galda būs Joulukinkku jeb  Ziemassvētku cūkgaļas šķiņķis. To cep vairākas stundas, jo gaļas gabals ir visai liels. Tiesa gan, veselīgāka uztura vēsmu ietekmē arī somi mēdz izvēlēties alternatīvu – organismam vieglāk sagremojamo tītaru.

Ir arī cits svētku ēdiens, kas nācis no Karēlijas – karjalanpaisti. To gatavo podiņā, vispirms liekot tajā jēra gaļu, tad liellopu, tad cūkgaļu, un virspusē nieres vai aknas. Cepetim pievieno sīpolus un garšvielas un cep krāsnī, dažreiz pat visu nakti (ja ir lēni atdziestošā krāsns). Izklausās interesants garšu sajaukums, vai ne? Šo cepeti gan mēdz novienkāršot, izvēloties tikai vienu gaļas veidu un sīpolus. Taču poronpaisti ir ziemeļbrieža cepetis. Tas noteikti nav ikdienas ēdiens.

Somi nav iedomājami bez saunas, un pat ejot saunā ir savs ēdiens – lenkkimakkara. Tā ir desa, ko ietin folijā un liek cepties uz krāsns akmeņiem, kamēr paši karsējas pirtī. Kad pēršanās pabeigta, arī desa ir gatava!

Maize un pīrāgi

Rudzu maize ir neatņemama somu virtuves sastāvdaļa. Lielākoties gan to cep nevis klaipa veidā, bet kā nelielus plakanus plāceņus, kam ir apļa, taisnstūra vai pat sirds forma. No rudzu maizes gatavo arī Lieldienu saldo ēdienu mämmi , kas līdzinās mūsu rupjmaizes ķīselim un arī to mēdz ēst ar pienu. Taču pīrāgu cepšana ir pārņemta no krievu virtuves tradīcijām. Pīrāgus mēdz pildīt ar gaļu, zivīm un arī dārzeņiem – vārītiem kartupeļiem vai burkāniem, un cep tos gan atvērtus, gan aizvērtus. Somi ir iemīļojuši arī nesaldos rīsu pīrāgus, kas pēc izskata un lieluma līdzinās sklandraušiem. Garšo tie kā mīklā iecepti vārīti rīsi.

Dārzeņi

Tradicionāli somi lieto sakņu dārzeņus – rāceņus, bietes, kāļus, arī kartupeļus. No pākšaugiem vispopulārākie ir zirņi. Zirņu zupa jeb hernekeitto ir tradicionāls somu ēdiens kopš zviedru laikiem. Vēsture stāsta, ka zviedru karalis izdevis pavēli reizi nedēļā ēst lētāku ēdienu, un tā nu pa ceturtdienām visās malās smaržoja pēc zirņu zupas. To Somijā ēd vēl šobaltdien – vārītu kopā ar gaļu un kartupeļiem.

Taču no dārzeņiem tradicionāli gatavo sautējumu  – lanttulaatikko, perunalaatikko, porkanalaatikko vai maksalaatikko attiecīgi ir kāļu, kartupeļu, burkānu vai aknu „kastīte”, ko gatavo krāsnī un parasti kantainā cepamajā formā. Izvārītiem dārzeņiem vai aknām pievieno nedaudz ūdens, sīrupu, garšvielas, olas un pienu vai saldo krējumu, tad šauj krāsnī un cep, līdz gatavs. Iznākums ir garšas ziņā visai interesants – bet arī maigs un patīkams.

Dzērieni

Somi izsenis vāra dažādus kompotus vai „ogu zupas”, kā arī gadsimtiem dara alu un degvīnu. Populārākais no degvīniem ir Koskenkorva un Finlandia, kas pieejams arī ar citrona garšu. Alus ir dažāda stipruma, līdzīgs latviešu gaišajam alum. Taču somi gatavo arī gardus liķierus, un lāceņu liķieris jeb lakkalikööri ir viens no pašiem aromātiskākajiem. Protams, jāpiemin, ka mūsdienās Somija un kafija ir nedalāmas lietas – šī ir valsts, kas patērē visvairāk kafijas!

Somu virtuve Rīgā

Somu virtuve nav tik ļoti slavena kā ķīniešu, japāņu vai itāļu, tāpēc nevar lepoties ar plašu somu restorānu klāstu. Tāpēc esam izcēluši tikai vienu.

Karjala – somu restorāns – bārs

Vārds “Karjala” somu valodā nozīmē „Karēlija” –  Somijas Austrumu reģions, kas tagad tiek dalīts ar Krieviju. “Karjala” atrodas pašā Rīgas sirdī, Kalēju ielā. Restorāna ēdienkarte ir pielāgota tieši šobrīd gan Somijā, gan Eiropā pieprasītiem un iecienītiem ēdieniem. Ēdienkartē, protams, atradīsiet lasi, kā arī sātīgus gaļas ēdienus, tai starpā augstāk minēto Karēlijas sautējumu. No dzērieniem tiek piedāvāti gan somu alus, gan degvīns, gan liķieri, neaizmirstot par kafiju. Ir arī kafija somu gaumē – ar degvīnu un putukrējumu. Bet pie liķieriem varat atrast gatavotu no Salmiakki – kas ir specifisks somu gardums, sāļā lakrica.

Restorāna interjers ir veidots pietiekoši vienkāršā ziemeļnieku stilā ar somu mentalitātei raksturīgiem akcentiem. Karjalā tiek rīkoti dzīvās mūzikas vakari. Piektdienās un sestdienās tiek rīkota karaoke, un ja jums paveiksies, tad varēsiet sastapt un pavērot dziedošus somus. Somi ir atvērti un līksmi ļaudis ar jūtamu pamatīgumu savās vērtībās.

Somu virtuves tradīcijas veidojušās paskarbā klimatā, kur ziema ir gara, pavasaris īss un auksts, bet vasara – tik gaiša, ka naktīs nevar gulēt. Un tik neilga, ka Ziemassvētkos jau esi aizmirsis, kā izskatās zāle. Taču ziemas tumsu reizēm kliedē ziemeļblāzma. Un lai būtu siltāk un jautrāk, jāiet saunā. Ar saunas desu un alu, protams 🙂

One Reply to “Somijas virtuve”

  1. Vispār jau interesanti. Somu virtuve nav tā pirmā, kuru īpaši gribētu pamēģināt, bet ir jau forši zināt arī kaimiņvalstu ēdienu tradīcijas. Ne tikai ķīniešu, japāņu un citas, kas būtiski atšķiras.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.